Galdi pilns, bet vai vēders pilns?
Nav nevienam noslēpums, ka latviešiem patīk svinēt un gads iesākās ar ziņām, ka Latvijas simtgades svinības izmaksās aptuveni 60 miljonus eiro, svētku rīkotāji šo skaitli nosauca par tendenciozu, jo valsts daļa esot krietni mazāka un kopumā svinības notiks piecus gadus… Interneta dzīlēs cilvēki dalījās nometnēs, citi uzskatīja, ka vēstures smagums, brīvības cena un svētku sajūtas radīšanai summa ir samērīga un nav ko čīkstēt, savukārt citi uzskatīja, ka miljonu tērēšana simtgadei ir noziegums pret nabagiem. Izskanēja pat viedoklis, ka būtu labāk šos 60 miljonus iztērēt vēža slimnieku ārstēšanā. Iedzīvotāju neizpratni arī raisīja fakts, ka Somijas simtgades svētkiem bija paredzēti 19 miljoni eiro. Kādi būs svētki un cik pilns būs galds – sajutīsim jau pavisam drīz.
No Rīdzenes sarunas līdz oligarhu izmeklēšanas komitejai…
Par zināmu Twitter fenomenu šovasar, kad atklājās noklausītās “Rīdzenes sarunas,” kurās iezīmējās, kā oligarhi būvēja savu ietekmi un izmantoja medijus savu interešu panākšanai. Ļaudis tvītoja, ka “Rīdzenes” sarunas tuvplānā parāda valsts nozagšanas shēmu. Savukārt no pretējās nometnes tika skandēts, ka vairāk nekā 70% no žurnālā “Ir” publiskotajām “Rīdzenes sarunām” ir viltojums. Vēl vairāk eļļu ugunij pielēja, kad par “oligarhu sarunu” parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju tika nozīmēta Inguna Sudraba (“No sirds Latvijai”), kura pati bijusi minēta šajās sarunās. Cilvēki vīpsnāja, ka komisijas gala teksts beigu beigās taps pie mājīga Ziemassvētku kamīna, kur oligarhi kopā ar Sudrabu uzrakstīs skaistu pasaku ar laimīgām beigām dažiem izredzētajiem.
Skandāli un ēnas pār LIDL ienākšanu
Gads atnesa arī plašas diskusijas, intrigas un noslēpumainības plīvuru ar LIDL ienākšanu Latvijā. Mazumtirdzniecības ķēde grasoties ienākt arī Latvijā, tomēr cilvēkus mulsināja LIDL piķa melnā vēsture un skandālu aura ienākot tirgū. Lai arī daļa sabiedrības veikala ienākšanu uzņēma ar prieku, tomēr vērīgākie atzīmēja LIDL pārtikas kvalitātes skandālus Eiropā, kuru biežā regularitāte jau jāuzskata par normu nevis nejaušu sagadīšanos. Tāpat interneta lietotāji atzīmēja produktu klāstu veikalos, kas esot baisi vienveidīgs un vietējos ražotājus iznīdējošs, bez tam tika atzīmēta arī finansējuma saņemšana no Pasaules Bankas un ERAB, kas grauj vietējo konkurētspēju. Plašu rezonansi ieguva LIDL vēlme būvēt veikalu Purvciemā, kas liktu izcirst kokus un likvidēt vienīgo zaļo teritoriju apkārtnē. Konflikts aizgāja tik tālu, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs, uzklausot iedzīvotāju protestus, iejaucās projekta saskaņošanas procesā. LIDL ienākšanas skandāli ar to nebeidzās, Jēkabpils sirdīs iedūrās ziņa, ka LIDL grib nojaukt mūsdienīgo un ne tik sen celto autoostu. Tie norādīja, ka Jēkabpils autoosta nav pussabrukusi būdele, bet viena no labākajām valstī un pirms desmit gadiem tā pat saņēma Satiksmes ministrijas balvu kā otra labākā autoosta Latvijā. Savukārt gada beigās pāršalca ziņas par Āgenskalna tirgus slēgšanu. Vietējie tirgotāji runā, ka arī šeit figurē LIDL vārds, kurš it kā esot noskatījis tirgus teritoriju un jau berzē rokas pārņemt seno tirgus ēku.
Maksājam mēs visi – pelna tikai izredzētie? OIK skandāls
Gada pēdējā ceturksnī no skapja izlīda problēma, kas jau klauvējās no iekšpuses gadiem – OIK jeb elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente. OIK tieši un nepastarpināti ietekmē ikviena elektroenerģijas patērētāja, tātad faktiski ikviena Latvijas iedzīvotāja maciņu. Internets šūmējās neizpratnē par to, kā tas iespējams, ka Ekonomikas ministrijas paspārnē ilgstošā laika periodā ir radīta klajas nelikumības piesedzoša sistēma, kas konkrētiem īpaši izredzētiem uzņēmumiem ļāva kampt uz Latvijas iedzīvotāju rēķina. Viss aizgāja tik tālu, ka Valsts policija pēc Ekonomikas ministrijas (EM) iesnieguma sāka kriminālprocesu par “Sadales tīkla” un SIA “Rīgas enerģijas” rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Protams, politiskā atbildība vai politiskās figūras, kas vēsturiski varētu tikt sodītas – nav atrastas.
Skandāls ap SS.lv un VID
Milzīgu ažiotāžu augusta sākumā izraisīja VID lēmums apturēt sludinājumu portāla ss.lv darbību, tas izraisīja plašu reakciju visos viedokļu portālos. Portālu pārvaldošais uzņēmums SIA “Internet” ilgstoši nesniedza Valsts ieņēmumu dienestam pieprasīto apjomīgo informāciju par portālā izvietotajiem visiem auto sludinājumiem. Šīs ziņas bija nepieciešamas cīņai ar nodokļu nemaksātājiem auto nozarē. Īsi pēc tam “ss.lv” domēna vārds tika mainīts uz “ss.com” un arī lapas logo tika mainīts uz “ss.com”. Daži uzskatīja, ka notiekošais ir valsts šāviens sev kājā, pliķis interneta industrijai, savukārt citi uzskatīja, ka nav ko parazitēt uz valsts rēķina un nostājās VID pusē. Skandālā nācās iesaistīties arī politiķiem, kuri centās izmantot esošo gadījumu savās interesēs.
Epopeja un Vienotības agonija
Vienotība jau 2017. gadā iekūleņoja stīva seniora izskatā. Slimības un centieni slimību ārstēt ar dažādām metodēm turpinājās visa gada garumā. Jūnijā no partijas nošķēlās Ilzes Viņķeles flangs, bet gada beigās nevarības pārnēsātāja un inficētāja gods tika piešķirts Solvitai Āboltiņai. Šķēliens pār inficētāju notika ļoti negaidīti, iespējams, cerot atgūt agrāko spozmi un vēlētāju simpātijas, tomēr arī Āboltiņai nebija nospēlējuši pēdējo mažoru un paziņoja, ka tāda veida izslēgšana ir sliktāka, nekā Staļina laikos un nespējot atrisināt viedokļu atšķirības starp valdi un frakciju, partijas priekšsēdētājs [Arvils Ašeradens] un ģenerālsekretārs [Artis Kampars] izlēma uzbrukt viņai personīgi. Āboltiņas izslēgšana no “Vienotības” sacēla arī vētru sociālajos tīklos, dažs to pat salīdzināja ar filmu epizodēm, kur kāds nolēmis izlēkt ar izpletni, bet tik ilgi minstinās, ka viņu vienkārši izgrūž. Rudenī lielu ažiotāžu izraisīja ar dokumentālā īsfilma “Politiskās atbildības farss,” kas norādīja uz poliskās atbildības neesamību Latvijā, kur lielu zīmogu atstājusi arī ilgi poliskajā elitē dominējusī Vienotība.
Dopings un medaļu raža Latvijai.
Starptautiskā Olimpiskās komiteja (SOK) pieņēma lēmumu atņemt 2014. gada Soču olimpisko spēļu zelta medaļu Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam, līdz ar to par olimpisko čempionu kļuva latvietis Martins Dukurs, bet bronzas medaļa pienākas Tomasam Dukuram. Tas pats notika ar bobslejistu Aleksandru Zubkovu un par olimpiskajiem čempioniem kļuva latviešu pilota Oskara Melbārža četrinieks ar stūmējiem. Dopinga skandāls aizgāja tik tālu, ka SOK atstādināja Krieviju no dalības olimpiskajās spēlēs, kas izraisīja lielu diskusiju vilni gan Latvijā, gan, protams, Krievijā, kur viens no Krievijas žurnālistiem izteicās: “Mums (Krievijai) atņem medaļas, bet mēs klusējam. Kauns!” Savukārt pašu krievu sportisti nemaz netaisās atdot atpakaļ atņemtās medaļas. Krievu biatloniste Jana Romanova, kura Soču olimpiskajās spēlēs 4×7,5 kilometru stafetē izcīnīja sudrabu, uzsvēra, ka viņa drīzāk medaļu izmetīs mēslainē nekā to atdos atpakaļ.
Mīlestība. Naids un mīlestība….
Vēl gada sākumā Elīna Maligina pārsteidz ar vīra kailfoto, savukārt vasaras beigās – mazāk kā gadu ilgusī laulība piedzīvojusi nelāgu pavērsienu un sabiedrību pāršalca ziņas, ka, iespējams, esot notikusi fiziska ietekmēšana. Rezultātā pret farmācijas uzņēmēju Austrijā tika sākts kriminālprocess, kurā tika apgalvots, ka viņš sievu vēlējies nogalināt. Tāpat Dzelme pret savu vīru tiesā guvusi tuvošanās aizliegumu. Tomēr nepagāja tik ilgs laiks un pāris atkal tika manīts kopā, diemžēl ne uz ilgu laiku, tomēr šeit iejaucās liktenis un Valērijs Maligins pāragri aizgāja viņsaulē. Internetā uzreiz parādījās neskaitāmas spekulācijas par viņa iespējamo nāves iemeslu, mantojumu sadali un nākotni Olainfarm. Arī Elīnas Dzelmes attiecības ar Maligina ģimeni bija ļoti aukstas un bērēs abas puses nepārmija ne vārdu.